The Latvian language of the manuscripts of the Moravian Brethren in the 18th and early 19th centuries
Influences of the written tradition and the local dialect
Keywords: Latvian language history; Moravian Brethren manuscripts; standardization of written Latvian; dialect influence; 18th-century sociolinguistics
This article examines the Latvian language as found in the manuscripts of the Moravian Brethren from the 18th and early 19th centuries, offering a sociolinguistic analysis of how standard written Latvian evolved in interaction with spoken dialects. It traces the historical development of Latvian written language from the early Reformation texts to the emergence of a more standardized form following the 1739 Bible revision. Special attention is given to the role of the Moravian Brethren in expanding literacy among Latvian-speaking peasants and fostering a manuscript tradition that included both translated and original religious, didactic, and personal writings. The study analyzes linguistic features at the orthographic, phonetic, morphological, syntactic, and lexical levels, highlighting both adherence to printed language norms and the influence of Vidzeme dialects. German influence is also significant, especially in syntax and vocabulary. The article concludes that the Moravian Brethren manuscripts represent a crucial link between the clerical elite’s written Latvian and a broader vernacular literary culture, thereby contributing to the formation of Latvian as a medium of self-expression, education, and identity.
Pēteris Vanags (b. 1962), Dr. habil. hum., Professor, Department of Slavic and Baltic Studies, Finnish, Dutch and German, Stockholm University (SE-106 91 Stockholm); Professor, Faculty of Humanities, Department of Latvian and Baltic Studies, University of Latvia (Visvalža iela 4a, Rīga, LV-1050), peteris.vanags@balt.su.se
Kirjandus
Adamovičs, Ludvigs 1963. Vidzemes baznīca un latviešu zemnieks, 1710–1740. 2. kd. [Mineapolis]: Sējējs.
Apīnis, Aleksejs 1977. Latviešu grāmatniecība. No pirmsākumiem līdz 19. gadsimta beigām. Rīga: Liesma.
Apīnis, Aleksejs 1987. Neprasot atļauju: latviešu rokraksta literatūra 18. un 19. gadsimtā. Rīga: Liesma.
Apīnis, Aleksejs 2000. Hernhūtiešu vēsturiska un biogrāfiska satura rokraksti. – Grāmata. Veltījums latviešu grāmatas 475 gadu atcerei. Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, lk 11–29.
Arbusow, Leonid; Bauer, Albert 1955. Heinrichs Livländische Chronik. Zweite Auflage. Hannover: Hahnsche Buchhandlung.
Bergmane, Anna; Blinkena, Aina 1986. Latviešu rakstības attīstība: Latviešu literārās valodas vēstures pētījumi. Rīga: Zinātne.
Bērziņš, Ludis 1944. Valoda un izteiksme Manceļa rakstos. – Izglītības mēnešraksts, nr 1, lk 9–12; nr 2, lk 29–34.
Biezais, Haralds 1973. Beiträge zur lettischen Kultur- und Sprachgeschichte. Åbo: Åbo Akademi.
Blese, Ernests 1925. Mūsu rakstniecības pirmo pieminekļu valoda. – Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr 8, lk 192–193.
Blese, Ernests 1929. Latviešu personu vārdu un uzvārdu studijas. I. Vecākie personu vārdi un uzvārdi (XIII–XVI g.s.). Rīga: A. Gulbis.
Būce, Anna 1936. Smiltenes izloksne un tās atspoguļojums Zeiboltu Jēkaba darbos. – Filologu biedrības raksti, nr 16, lk 160–166.
Daija, Pauls 2013. Apgaismība un kultūrpārnese: Latviešu laicīgās literatūras tapšana. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts.
Daija, Pauls 2024. Hernhūtiešu rokraksta literatūra Vidzemē. – Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/123456-hernhūtiešu-rokraksta-literatūra-Vidzemē
Draviņš, Kārlis 1952. Das Hasentötersche lettische Vaterunser. – Studi Baltici, kd 9, lk 211–230.
Draviņš, Kārlis 1965. Altlettische Schriften und Verfasser. 1. kd (Slaviska och baltiska studier 7.) Lund: Slaviska institutionen vid Lunds universitet.
Dunsdorfs, Edgars 1979. Pirmās latviešu Bībeles vēsture. Minneapolis: Latviešu Ev.-lut. Baznīca Amerikā.
EH = Jānis Endzelīns, Edite Hauzenberga, Papildinājumi un labojumi K. Mülenbacha Latviešu valodas vārdnīcai. Kd 1–2. Rīga: Kultūras fonds, 1934–1946.
Frīde, Zigrīda 2003. Latvis: Gothards Frīdrihs Stenders. Rīga: Zinātne.
Grabis, Rūdolfs 1931. Kūduma pagasta izloksnes apraksts. – Filologu biedrības raksti, nr 11, lk 36–46.
Grabis, Rūdolfs 1935. Piezīmes par Straupes draudzes izloksnēm. – Filologu biedrības raksti, nr 15, lk 142–160.
Johansen, Paul 1959. Gedruckte deutsche und undeutsche Messen für Riga 1525. – Zeitschrift für Ostforschung, nr 4, lk 523–532.
Ķikulis, Jēkabs 1982. Dziesmas. Rīga: Liesma.
LVDA 2013 = Latviešu valodas dialektu atlants. Fonētika. Rīga: LU Latviešu valodas institūts.
LVDA 2021 = Latviešu valodas dialektu atlants. Morfoloģija I. Rīga: Zinātne.
LVDA 2022 = Latviešu valodas dialektu atlants. Morfoloģija II. Sintakse. Rīga: LU Latviešu valodas institūts.
ME I = Kārlis Mülenbachs. Latviešu valodas vārdnīca. Rediģējis, papildinājis, turpinājis J. Endzelīns. 1. kd. Rīga: Izglītības ministrija, 1923–1925.
ME II = Kārlis Mülenbachs. Latviešu valodas vārdnīca. Rediģējis, papildinājis, turpinājis J. Endzelīns. 2. kd. Rīga: Kultūras fonds, 1925–1927.
Ozols, Arturs 1965. Veclatviešu rakstu valoda. Rīga: Liesma.
Plūme, Mirdza 1954. Raunas izloksne. – Valodas un literaturas instituta raksti, nr 3, lk 137–174.
Rudzīte, Marta 1964. Latviešu dialektoloģija. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
Salmin 1969 = А. Я Салминь, О грамотности крестьян Лифляндской и Курляндской губерний в XVIII в. – История СССР, nr 6, lk 136–140.
Staris, Alfrēds 1987. Tautas izglītība un pedagoģiskā doma Latvijā līdz 1900. gadam. Rīga: Zinātne.
Straube, Gvido 2000. Latvijas brāļu draudzes diārijs (jaunākais noraksts) jeb hernhūtiešu brāļu draudzes vēsture Latvijā. Rīga: N.I.M.S.
Šmits, Pēteris 1908. Glika bībeles valoda. – Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Rakstu krājums, nr 14, lk 21–100.
Vanags, Pēteris 1996. Verbu pagātnes formas 16. gs.–17. gs. sākuma latviešu rakstu valodā un pagātnes celmu tālākais liktenis. – Baltistica, kd 31, nr 2, lk 143–153. https://doi.org/10.15388/baltistica.31.2.366
Vanags, Pēteris 1997. Viduslejasvācu valodas fonoloģiskās sistēmas un rakstības ietekme pirmo latviešu rakstu valodā. – Baltistica, kd 32, nr 2, lk 165–178. https://doi.org/10.15388/baltistica.32.2.421
Vanags, Pēteris 2010. Der Einfluss der Glückschen Bibelübersetzung auf die Entwicklung der lettischen Schriftsprache. – „Mach dich auf und werde licht – Celies nu, topi gaišs”. Zu Leben und Werk Ernst Glücks (1654–1705). Akten der Tagung anlässlich seines 300. Todestages vom 10. bis 13. Mai 2005 in Halle (Saale). Toim Christiane Schiller, Māra Grudule. Wiesbaden: Harrassowitz, lk 159–178.
Vilde, Pēteris Ernsts 1991. Latviešu Ārste. Rīga: Zvaigzne.