Secular songs as information-sharing devices and tools of education during the peasant Enlightenment
Keywords: song, popular Enlightenment, Napoleonic Wars, recruitment, abolition of serfdom, schooling and education
The written and oral culture of the Baltic indigenous peoples underwent gradual changes in the late 18th and 19th centuries. According to Wolfgang Welsch, vision is linked with knowledge and science, while hearing relates to faith and religion (Welsch 1996: 248) – this distinction shaped the interaction between oral and written culture. Among Baltic peasants, oral culture remained dominant until the mid-19th century, with the German clergy continuing to control the information space despite ongoing social change. During the Enlightenment, secular Latvian literature began to emerge. Gotthard Friedrich Stender (1714–1796), a German pastor from Kurzeme, laid the foundation for Latvian secular prose, poetry, and popular science literature. However, his songs, the so-called ziņģes, proved more influential than his prose. The songs combine entertainment with moral instruction on drinking, social harmony, and education. Around the turn of the 19th century, major transformations occurred: the territory of present-day Latvia was incorporated into the Russian Empire, Napoleon’s campaigns threatened the region, serfdom was abolished, and a Latvian school network was created. The public demanded information, which was shared through church sermons and, from the 1820s onward, through Latvian newspapers. Supported by Baltic German pastors, the first generation of Latvian intellectuals emerged. By the 1830s, they actively sought to merge oral and written traditions, adapting elements of the Baltic Germans’ peasant Enlightenment project for the purposes of the Latvian national awakening. This paper examines how three key events of the early 19th century – Napoleon’s campaigns and Latvian recruitment into the Russian army, the abolition of serfdom, and the rise of Latvian schools – were reflected in Latvian songs. It analyzes songs published in Latvian newspapers, in books, and on flyers, and it explores the differing perspectives of Baltic Germans and Latvians.
Māra Grudule (b. 1963), PhD, University of Latvia, senior researcher, professor (Raiņa bulvāris 19, Rīga, LV 1050), mara.grudule@latnet.lv
Kirjandus
Apīnis, Aleksejs 2000. Rīgas Jāņa skola un latviešu literārā dzīve 19. gadsimta 30.–50. gados: apcerējumi. – A. Apīnis, Soļi senākās latviešu grāmatniecības un kultūras takās. Toim Anija Brice. Rīga: Preses nams, lk 201–226.
Arp, Thomas R. 1998. Perrine’s Literature: Structure, Sound, and Sense. 7. tr. Fort Worth: Harcourt Brace College Publishers.
Becker, Rudolph Zacharias (koost) 1801. Mildheimisches Lieder-Buch von 518 lustigen und ernsthaften Gesängen über alle Dinge in der Welt und alle Umstände des menschlichen Lebens, die man besingen kann. 3. tr. Gotha: Beckerschen Buchhandlung.
Berent, Johann Teodor 1828. Tāda dziesma, ko latvieši dziedās pēc 50 gadiem. – Latviešu Avīzes 19. VII, nr 29, lk 2–3.
Briedis, Raimonds (koost) 2018. Cilvēki un notikumi latviešu zemēs no ledus aiziešanas līdz Latvijas valstij: hronika. Rīga: Neputns.
Brīvnieks, Kārlis 1932. Kā radās pirmā latvju luga. – Jaunākās Ziņas 13. V, nr 106, lk 5.
Brockhusen, Christian Wilhelm 1807. Zuruf an die Landmiliz Livlands. Im Fall sie gegen den Feind zöge. Vidzemes sargiem, kad karā būtu jāiet. Rīga: Wilhelm Ferdinand Häcker.
Brunnow, H. 1846. Pateicība valdniekiem par brīvlaišanu un skolām, rakstīta tai brīvlaišanas pieminēšanas dienā. – Latviešu Avīzes 12. IX, nr 37, lk 146–147.
Cimze, Jānis 1859. Ziņa par jaunu grāmatu. – Mājas Viesis 27. IV, nr 17, lk 133.
Daija, Pauls 2024. The moderate enlightenment in the Baltic provinces: Gustav von Bergmann. – History of European Ideas, kd 50, nr 6, lk 1010–1028. https://doi.org/10.1080/01916599.2024.2319389
Deglavs, Augusts 1951. Rīga. Romāns. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
Dinsbergs, Ernests 1847. Par skolu. – Latviešu Avīzes 17. VII, nr 29, lk 113–116; 24. VII, nr 30, lk 118–120; 31. VII, nr 31, lk 121–124.
Dinsbergs, Ernests 1863. Jauka rīme par skolu. Jelgava: J. F. Stefenhāgens un dēls.
Dinsbergs, Ernests 1868. Jauka rīme par skolu. 2. tr. Jelgava: J. F. Stefenhāgens un dēls.
Dinsbergs, Ernests; Reinbergs, Mārcis 1865. Rīga jeb ziņģe par Rīgu un viņas dzīvi. Rīga: E. Plates.
Dinsbergs, Ernests; Reinbergs, Mārcis 2017. Rīga jeb ziņģe par Rīgu un viņas dzīvi. Rīga: Biedrība „Atvērtās krātuves”.
Eggink, Johann Leberecht 1834. Aleksanders tas Pirmajs atlaiž Latviešu un Igauņu zemniekus par brīviem. – Tas Latviešu Ļaužu Draugs 27. XII, nr 52: Lisa.
Elverfeld, Karl Gotthard 1804. Tā dzimšanas diena. – Līgsmības grāmata. Jelgava: J. F. Stefenhāgens un dēls, lk 142–173.
Elverfeld, Karl Gotthard 1806. Nachricht an das Publikum, über einen blinden lettischen Dichter. – Wöchentliche Unterhaltungen für Liebhaber deutscher Lektüre in Rußland, kd 3, nr 9, lk 133–141.
Elverfeld, Karl Gotthard 1807. Lettisches Te Deum auf den Frieden. – Wöchentliche Unterhaltungen für Liebhaber deutscher Lektüre in Rußland, kd 6, nr 44, lk 292–299.
Grudule, Māra 2023. The transition from song to poetry in Latvian literature in the second half of the 19th century. – Interlitteraria, kd 28, nr 1, lk 49–63. https://doi.org/10.12697/IL.2023.28.1.5
Hugenberger, Karl 1838a. Skolas dziesma. – Latviešu Avīzes 10. XI, nr 45, lk 195.
Hugenberger, Karl 1838b. Dziesma, kad skolu iesvētī. Skolas dziesma. Skolas vakara dziesma. – Latviešu Avīzes 17. XI, nr 46, lk 198–199.
Huhn, Gotthard Friedrich Christian 1806. Pēc priekšā lasītu visaugstāku vārdišku pasludināšanu no 3šās dienas decembra mēneša 1806tā gada no sprediķa krēsla draudzei pie sirds liekams. Jelgava: [Kurzemes Guberņas valde].
Häntzschel, Günter 1971. Nachwort. – Rudolph Zacharias Becker, Mildheimisches Liederbuch. Faksimiledruck nach der Ausgabe von 1815. Stuttgart: Metzler, lk 1*–37*.
Indriķis 1822a = Indriķis no Apriķes, No Jelgavas. Kāda dziesma uz iesākšanu no paskubināšanas tās brīvības. – Latviešu Avīzes 16. XI, nr 46, lk [1–2].
Indriķis 1822b = Indriķis no Apriķes, No Jelgavas [Brīvestības precības]. – Latviešu Avīzes 28. XII, nr 52, lk [1–2].
Jēkabsons, Ēriks 2022. Latviešu virsnieki Krievijas impērijas armijā. 19. gadsimta otrā puse – 1914. gads. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.
Johansons, Andrejs 1967. Vecrīgas ziņģu grāmata. Bruklina: Grāmatu Draugs.
Kalnietis 1782 = Jēkabs Kalnieša, Dziesmu grāmata. Käsikiri. Latvijas Nacionālais Vēstures muzejs, VN 13579.
Launitz, Christian Friedrich 1819. No brīvestības un viņas iecelšanas Kurzemē. Jelgava: J. F. Stefenhāgens un dēls.
Līventāls, Ansis 1833. Bezvainība. – Tas Latviešu Ļaužu Draugs 25. VIII, nr 34, lk 135–136.
Līventāls, Ansis 1835a. Trīs dziesmas par jaunu zaldātu būšanu. I. Dziesmiņa, kad uz rekrūšu lozēšanu iet. – Tas Latviešu Ļaužu Draugs 19. IX, nr 38, lk 152; Latviešu Avīzes 10. X, nr 41, lk 163.
Līventāls, Ansis 1835b. II. Jauna zaldāta šķiršana. – Tas Latviešu Ļaužu Draugs 3. X, nr 40, lk 160; Latviešu Avīzes 24. X, nr 43, lk 171.
Līventāls, Ansis 1835c. III. Jauna zaldāta dziesmiņa. – Tas Latviešu Ļaužu Draugs 17. X, nr 42, lk 168; Latviešu Avīzes 7. XI, nr 45, lk 178–179.
Līventāls, Ansis 1839. Domas jaunā baznīcas gadā. – Tas Latviešu Ļaužu Draugs 30. XI, nr 48, lk 3–4.
Līventāls, Ansis 1840. Uz Gūtenberga piemiņu. – Latviešu Avīzes 25. IV, nr 17, lk 67–68.
Martin, Henri-Jean 1994. The History and Power of Writing. Chicago–London: The University of Chicago Press.
Ong, Walter J. 2002. Orality and Literacy. The Technologizing of the Word. (New Accents.) London–New York: Routledge.
Peitāns, Emīls Voldemārs 1884. Mūsu lasītājiem! – Latviešu Avīzes 11. IV, nr 15, lk [1].
Plakans, Andrejs 1996. Rusifikācijas politika: latvieši. 1855.–1914. gads. – Latvijas Vēstures institūta žurnāls, nr 2, lk 107–132.
Reinbergs, Mārcis 1860. Rīga. – Mājas Viesis 4. IV, nr 14, lk 110–112; 11. VII, nr 28, lk 222–224.
Schulz, Liebegott Otto Konrad 1838a. Svētas dziesmas, skolā dziedamas. – Latviešu Avīzes 16. VI, nr 24, lk 99; 23. VI, nr 25, lk 102–103; 7. VII, nr 27, lk 111; 14. VII, nr 28, lk 114–115; 21. VII, nr 29, lk 118–119; 29. VII, nr 30, lk 122–123; 4. VIII, nr 31, lk 126–128; 11. VIII, nr 32, lk 131; 1. IX, nr 35, lk 145–146; 22. IX, nr 38, lk 158–159; 20. X, nr 42, lk 179–180.
Schulz, Liebegott Otto Konrad 1838b. Veca zemnieka domas ziedu mēnesī 1838. – Latviešu Avīzes 30. VI, nr 26, lk 105–107.
Schönberg, Ernst Ferdinand; Vieting, Matthies 1856. Kabatas grāmatiņa ar daudz lustīgām ziņģēm. Jelgava: J. F. Stefenhāgens un dēls.
Schönberg, Ernst Ferdinand; Vieting, Matthies 1884. Kabatas grāmatiņa ar daudz lustīgām ziņģēm. 6. tr. Jelgava: J. F. Stefenhāgens un dēls.
Stender, Gotthard Friedrich 1774. Jaunas ziņģes pēc jaukām meldeijām par gudru izlustēšanu. Jelgava–Aisputte: J. F. Hinz.
Stender, Gotthard Friedrich 1783. Ziņģu lustes I. Jelgava: J. F. Stefenhāgens.
Stender, Gotthard Friedrich 1789. Ziņģu lustes. Otrā daļa. Jelgava: J. F. Stefenhāgens.
Svarāne, Melita 1994. Latviešu rekrūtis cara armijā 19. gadsimtā. – Latvijas Vēstures institūta žurnāls, nr 3, lk 56–73.
Taterka, Thomas 2012. Das Volk und die Völker. Grundzüge deutscher Volksaufklärung unter Letten und Esten in den russischen Ostseeprovinzen Livland, Kurland und Estland (1760–1840). – Volksbildung durch Lesestoffe im 18. und 19. Jahrhundert. Voraussetzungen – Medien – Topographie. (Philanthropismus und populäre Aufklärung 5. Presse und Geschichte – Neue Beiträge 68.) Toim Reinhart Siegert, Peter Hoare, Peter Vodosek. Bremen: edition lumière, lk 323–355.
Tiedemann, Paul 1821. Tam žēlīgam Kungam Ģenerālgubernatoram Marķīz Pauluči. Rīga: Wilhelm Ferdinand Häcker.
Tölle, Ursula 1994. Rudolph Zacharias Becker: Versuche der Volksaufklärung im 18. Jahrhundert in Deutschland. (Internationale Hochschulschriften 124.) Münster–New York: Waxmann.
Vieting, Matthies 1824. Latviešu priecas dziesma zu to 30tu august mēneša dienu. – Latviešu Avīzes 4. IX, nr 36, lk [1].
Vieting, Matthies 1830. Latviešu priecas dziesma uz to 30tu augusta mēneša dienu. – Latviešu Avīzes 11. IX, nr 37, lk [3–4].
Vieting, Matthies 1846. Dziesma uz brīvlaišanas dienu (30tā august). – Latviešu Avīzes 19. IX, nr 38, lk 151.
Weissert, Gottfried 1966. Das Mildheimische Liederbuch: Studien zur volkspädagogischen Literatur der Aufklärung. (Volksleben 15.) Tübingen: Tübinger Vereinigung für Volkskunde E. V.
Welsch, Wolfgang 1996. Grenzgänge der Ästhetik. (Reclams Universal-Bibliothek.) Stuttgart: Philipp Reclam jun.